Kā izvēlēties psihoterapeitu un terapijas metodi?

ka_izveleties_psihoterapeitu_celotajs

Runāt par psiholoģiskām vai emocionālām raizēm nav viegli. Tādēļ šai tēmai esam veltījuši pagaidām pamatīgāko bloga rakstu. Šeit mēs atklāsim lietas būtību, maldus un patiesību. Šis ievads psihoterapijā kalpos kā labs padoms, ko ielikt savā aptieciņā.

Vai ārpasaule padara mūs labākus?

Liela daļa no mūsu ikdienas izvēlēm ir saistīta ar mūsu pašsajūtas uzlabošanu. Arī tirgus un mārketings izmanto ar pašsajūtām un emocijām piesātinātas kampaņas, piedēvējot produktiem spēju izraisīt neviltotu prieku vai vismaz atvieglot apnicīgu darbu veikšanu.

Daudz līdzekļus veltām precēm un pakalpojumiem, kuru mērķis ir parādīt mūsu labāko, pozitīvāko pusi. Dažreiz to tiešām var panākt ar jaunas mašīnas iegādi, ar gaumīgām kurpēm vai kaut vai ar enerģētiski izcilu jogurtu. Reizēm, bet, tomēr, mēs attopamies pie atziņas, ka ar šīm lietām tikai mēģinājām apmierināt kādu vēl dziļāku vajadzību – tieksmi pēc sapratnes, novērtēšanas un sevis pieņemšanas.

Akmeņi kļūst par kalniem

Lai gan ikdienā mēs sastopam daudz iespējas savas pašapziņas celšanai un emocionālam piepildījumam, mums jāsaskaras arī ar daudziem šķēršļiem sadzīvē, darba vietā, personiskajā izaugsmē un veselībā. Ja šādi šķēršļi mēdz pārmākt tik lielā mērā, ka tie traucē mums dzīvē justies apmierinātiem, tad, iespējams, sadarbība ar psihoterapeitu var būt gudrāks ieguldījums nekā šokolādes kalni stresa noņemšanai vai alkohola krājumu papildināšana.

Mēs ceram, ka dotā informācija var palīdzēt gan tiem, kas ir agrāk domājuši par palīdzības saņemšanu, gan tiem, kas jūtas ar sevi apmierināti. Cilvēka apziņa (un tai veltītā palīdzība) ir starp sarežģītākajiem zinātnes jautājumiem, tāpēc mēs šoreiz centīsimies gan piedāvāt noderīgus padomus, gan arī kliedēt dažus aizspriedumus par šo jomu.

ka_izveleties_psihoterapeitu

Kādos gadījumos vērsties pie psihoterapeita?

Psihoterapeita profesijai ir daudz kopīga ar ārsta darbu, tāpēc zināmas līdzības sākas jau pie klientu pieņemšanas. Par vizītes iemeslu var būt gan kāda konkrēti sasāpējusi problēma, gan ilgstošas, sistemātiskas grūtības – zems pašnovērtējums, problēmas skolā, sadzīvē vai darbā, nespēja veidot vai uzturēt noturīgas attiecības, smaga, ilgstoša slimība, enerģijas trūkums un pastāvīgi zems garastāvoklis, dažādas fobijas, uztraukuma lēkmes vai arī sāpes kādā konkrētā reģionā, kurām nav medicīnisks cēlonis.

Tāpat par vizītes iemeslu var būt arī nesadzijušas psiholoģiskas rētas, pagātnes notikumi, kuri joprojām negatīvi ietekmē mūsu ikdienas dzīvi. Ievērojiet, ka vairums no šiem simptomiem var parādīties jebkurā dzīvē, taču, to nopietnība un biežums var individuāli svārstīties!

Vai ir tik nopietni, ka jāmeklē psihoterapeits?

Par galveno kritēriju varētu uzskatīt to, cik lielā mērā tiekat ar šiem simptomiem galā uz savu roku. Cik ļoti tie jums traucē paveikt ikdienas darbus un cik ļoti jums varētu palīdzēt profesionāļa skatījums un ieteikumi?

Jāatzīmē, ka šādi vai līdzīgi simptomi uzreiz nenozīmē nopietnu saslimšanu – problēmas var ietekmēt arī klienta domas un uzvedība, nepietiekams sociālais atbalsts, nepiemērotas reakcijas uz stresu (piemēram, palielināta alkohola lietošana vai nepareizs uzturs). Tikpat svarīgi ir arī tas, ka šādas domas vai uzvedību var mainīt un uzlabot, un sadarbība ar psihoterapeitu ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā to izdarīt.

ka_izveleties_psihoterapeitu_akmeni

Ko sagaidīt no psihoterapijas sesijām?

Psihoterapijas sesijas parasti ilgst no 45 minūtēm līdz stundai, līdz ar to pirmajā tikšanās reizē terapeitam vissvarīgāk ir iegūt vispārējo informāciju par savu klientu – dzīves aprakstu un apstākļus. Šāda intervija pieskaras arī vizītes iemeslam – kādas problēmas dēļ klients ir izvēlējies apmeklēt terapeitu. Tā kā psihoterapija ir vērsta uz klientu, klients var runāt par sev vissvarīgākajām tēmām, nebaidoties no terapeita nosodījuma.

Psihoterapeita loma sarunā

Psihoterapeits ieņem klausītāja lomu, objektīvi cenšoties izprast klienta mērķus un to, kas traucē tos sasniegt. Šī atmosfēra ļauj klientam atvērties pakāpeniski, pēc saviem ieskatiem. Tā kā sesijas parasti ir uz klientu vērsti dialogi, terapeits var veikt komentārus un piebildes par klienta izteikumiem, cenšoties savienot idejas un līdzības, ļaujot klientam redzēt savas domas un rīcību citā gaismā.

Bieži vien sesijas var koncentrēties uz kādu noteiktu tēmu vai situāciju, papildus sesijām terapeits var uzdot klientam arī mājasdarbus, kuru funkcija var būt pārdomas vai savu paradumu pierakstīšana.

Atvēršanās

Emocionālā ziņā sesijas var būt ļoti dažādas. Terapeita mērķis reizēm var šķist paradoksāls – tā kā viņš saprot, kuras tēmas ir klientam sāpīgākās, terapeits var reizēm šķist uzstājīgs un izaicinošs, apzināti aizskarot tieši šos tematus. Visticamāk, terapeits ar to vēlas panākt klienta atvēršanos, ļaujot viņam izjust to atvieglojumu, kad akmens no sirds beidzot var novelties.

Tomēr kopumā svarīgi ir gādāt par klienta labsajūtu, neatstājot viņu pēc sesijas emocionāli smagā stāvoklī. Pēc sesijas beigām klienti bieži jūtas labāk, pat pacilāti. Šajos mirkļos ir svarīgi neaizmirst par savu ilgtermiņa labsajūtu un turpināt darbu arī nākamajās sesijās, vismaz līdz sākotnēji plānotās sadarbības beigām.

ka_izveleties_psihoterapeitu

Placebo efekts

Saistībā ar pieteikšanos pie terapeita, pētījumos ir novērots arī placebo efekts (novērojums, kad neefektīvas zāles vai ārstēšana uzlabo pacienta stāvokli tikai tādēļ, ka pacients gaida stāvokļa uzlabošanos) – vien tas, ka klients ir pierakstījies pie terapeita jau mēdz uzlabot viņu garastāvokli.

Gadījumā, ja līdz pirmajai tikšanās reizei ir jāgaida, var gadīties, ka klienti jau jūtas labāk, jo tipiski cilvēki meklē palīdzību tieši sev drūmākajos mirkļos. Abos no šiem gadījumiem būtu svarīgi atcerēties savus ilgtermiņa mērķus, saprotot, ka arī sevis uzlabošanā bez darba augļus nesagaidīt.

Zāļu izrakstīšana

Nozīmīgs ir arī jautājums par iespējamām zālēm un to izrakstīšanu. Šeit parādās atšķirība starp psihoterapeitiem un psihiatriem, jo parasti tieši psihiatri ir tie speciālisti, kas ir pilnvaroti izrakstīt receptes zālēm, kas ietekmē smadzeņu darbību.

Mūsdienās mēs bieži dzirdam kritiku par to, ka zāles tiek pārāk bieži izrakstītas un to, ka arī veseli cilvēki tiek pārzāļoti. Jāpiebilst, ka lēmumam par zāļu izrakstīšanu vajadzētu balstīties uz katra individuāla pacienta gadījumu.

Tā kā dažas psiholoģiskas kaites, ieskaitot depresiju, var ietekmēt smadzenēs esošais serotonīna vai dopamīna līmenis, medikamenti, kas ietekmē šo vielu balansu, var palīdzēt atsevišķos gadījumos. Labs terapeits pret zāļu nepieciešamību attieksies  ar lielu atbildību – arī tad, ja zāles atzīst par nepieciešamām, visbiežāk labākais rezultāts rodas tad, ja to lietošana tiek apvienota ar sarunu terapijas turpināšanu.

Draudzība ar psihoterapeitu

Svarīgi ir atcerēties arī to, ka psihoterapeits nav jūsu draugs. Protams, emocionāla atklāšanās un dalīšanās pārdzīvojumos ir svarīga draudzības sastāvdaļa, taču psihoterapeits šajā gadījumā veic savu darbu. Tā kā pēc savas formas šādas klienta un ārsta attiecības nav vienlīdzīgas, psihoterapeitiem nav atļauts uzturēt tuvākas, personiskas attiecības ar saviem klientiem ārpus sesijām. Šim noteikumam mēdz būt noilgums, kas ilgst apmēram uz gadu no pēdējās tikšanās reizes.

Lasīt tālāk par psihiatrijas vēsturi un mūsdienu situāciju >

1 2 3